Iepazīstieties: Sērijveida Vainotāja

Mani sauc Inta, un mans hobijs ir meklēt vainīgo pie tā, ka mana dzīve un pasaule kopumā ir tāda, kāda man nepatīk. Jo man ir 32 gadi un absolūti neko nav bijis iespējams manos 14 pieauguša cilvēka dzīves gados izdarīt pašai, mainīt pašai un uzņemties atbildību pašai. Tas taču ir pilnīgi nereāli! Ja es piedzimu ģimenē, kurā bija nesaskaņas, tad automātiski un neizbēgami visu mūžu man šo attiecību modeli ir arī jāreproducē savā praksē. Ja man bērnībā vienmēr lika izēst tukšu šķīvi, tad tā absolūti nav mana atbildība, ka es esmu mazliet apvēlusies. Ja mani bērnībā apcēla, tad visu turpmāko dzīvi man ir jāizvairās no atrašanās uzmanības centrā, jo kā gan citādi vēl var uzvesties publiskajā telpā. Es jau neko. Tā vienkārši bija un... Kā ir, tā ir!

Vispār, ja tā padomā, man dikti patīk ieņemt tādu lomu "upurītis", jo man visi briesmīgi dara pāri. Visas grūtības manā dzīvē ir tikai tāpēc, ka man kāds kaut ko nedeva, atņēma, liedza vai radīja šķēršļus. Nu tā taču ir! Es dziļi sirdī zinu, ka es esmu māksliniece, bet ziniet, nesaprastā maksliniece. Es pat varu Jums specifiski pateikt - es esmu nesaprastā gleznotāja. Kā es to zinu? Kad man bija 14 gadi, es apjautu, ka mani ļoti izteikti piesaista visvisādas radošas nodarbes: zīmēšana, gleznošana, rakstīšana, dziedāšana, šūšana utt. Bet man mamma pateica, ka mākslas skolā mani nevar atļauties sūtīt, tāpēc es uzreiz pārstāju gleznot. Jo ko tad vairs. Turklāt - nav neviena veida, kā mākslinieki varētu sev nopelnīt iztiku, viņi visi, visi ir pilnīgi nabagi bez maizes kukuļa mājās. Un tā es negleznoju turpmākos 18 gadus gandrīz nemaz. Mani jau nesaprata, nesadzirdēja, tas ir tas īstais iemesls, kāpēc 18 gadu laikā nebija nekādas jēgas mēģināt to darīt pa savam bez mākslas skolas iesaistes. Un tāpēc es arī esmu nesaprastā gleznotāja. Tas nekas, ka es negleznoju. Man nav nevienas gleznas no šiem 18 gadiem, bet es zinu, vienkārši zinu, ka esmu tieši tā. Un visi manā vidē ir vainīgi pie tā, ka neesmu šo savu aicinājumu realizējusi. Man jau neviens nenāca klāt un nepateica, lai es vakaros pēc darba paņemu otas un krāsas, kas visus šos gadus man ir bijušas kastītē, un vienkārši kaut ko pagleznoju savam priekam. Man jau nebija nekāda finansiāla pamatojuma izšķiest savu dārgo laiku tam, kas nekad mūžā nevar nest un arī nenesīs nekādus ienākumus. Nu tā. Tagad saprotiet, cik ļoti man dzīve ir darījusi pāri, jo es neesmu realizējusi savu, iespējams, vislielāko potenciālu.

Vēl man ļoti patīk smieties par sevi. Vispirms, protams, man vajadzēja gadu desmitus lai iedzīvotos tā riktīgi tajā "upurītī", bet tagad man pamatā ir baigi jautri par to. Tā pat ir vesela traģikomēdija, ko es esmu pa šiem gadiem uzbūvējusi savā galvā kā Absolūtu Patiesību.

Es nezinu, cik ļoti te ir nepieciešams diskleimris. Varbūt kāds nedraudzējas ar sarkasmu. Tad šis blogs nav Tev, dārgais draugs. Šeit būs atrodamas etīdes no manas dzīves. Es varu Tev skaidri un gaiši, un pavisam godīgi pateikt, ka vēl pavisam nesen es uz visiem 100 biju pārliecināta, ka ir tieši tā. Nu tak nevar būt, ka manā galvā kaut kas ir nepareizi! Ja es to domāju, tātad tā ir Absolūtā Patiesība. Nu redz, un padomā vien, cik pasaulē daudz ir šādu absolūto patiesību, kuras katrs tur savā prāta altārī. Neviena reliģija nespēj iekalt tik spēcīgu ticību un apņēmību sekot iesāktajam ceļam.

Te nu es esmu, Tavs pagāns. Es pametu sava prāta reliģiju. Es attiecos no savas ticības, un tagad es to gan nenoliedzu, bet smejos tai sejā. Skatos, ka šī mana vecā reliģija ir tik neloģiska, tik nevarīga, tik bezspēcīga, ka tā var stāvēt tikai kā brūkoša fasāde, kamēr es to velku uz zoba. Redziet, tai nav spējas elastīgi pielāgoties dzīvei, tā ir rigīda, statiska, stagnējoša. Tai ir izdevīgi pastāvēt tikai tur, kur tai ir līdzās apstiprinoši argumenti. Tiklīdz parādās argumenti, kas manas vecās reliģijas dogmas apgāž, tā brūk, tā burtiski izšķīst starp pirkstiem un sabirst smiltīs. Foršākais, ka man vēl aizvien ir daudz mentālu fotogrāfiju, kurās varu paskatīties, cik lepni manas reliģijas tempļi slējās uz katra manu domu maģistrāļu krustojuma.

Paskatīsimies manu albumu kopā.

Vislielākajā nevainībā,

Tava Sērijveida Vainotāja